Kad vecāki šķiras: kā atbalstīt bērnu pārmaiņu laikā

Šķiršanās ir liela pārmaiņa visai ģimenei. Vecāki šajā laikā bieži paši ir noguruši un satraukti, un tomēr vēlas, lai bērnam būtu pēc iespējas vieglāk. Bērns šo laiku var pārdzīvot droši, īpaši tad, ja blakus ir pieaugušie, kas palīdz viņam saprast notiekošo.

Kas bērnam ir vissvarīgākais

Pētījumi rāda, ka bērna labsajūtu ļoti ietekmē ne tikai pati šķiršanās, bet arī tas, cik daudz konfliktu starp vecākiem viņš piedzīvo pirms tās, tās laikā un pēc tās. Daudzi bērni ar laiku pielāgojas labi, īpaši tad, ja saglabājas silta saikne ar abiem vecākiem un vecāki spēj sadarboties bērna labā.

Ko bērns var just

Reakcijas ir atkarīgas no bērna vecuma un rakstura. Bieži sastopamas:

• skumjas, bailes vai dusmas (gan uz vecāku, kurš aiziet, gan uz to, kurš paliek);
• vainas sajūta: „Ja es būtu labāk uzvedies, jūs nešķirtos.” Mazāki bērni bieži domā, ka viss notiek viņu dēļ;
• atgriešanās pie „mazuļa” uzvedības: grūtības aizmigt vienam, pastiprināta pieķeršanās;
• grūtības koncentrēties skolā, aizkaitināmība vai noslēgšanās;
• klusa cerība, ka vecāki atkal būs kopā.

Šīs reakcijas ir saprotamas. Tās nenozīmē, ka bērnam noteikti būs nopietnas grūtības. Tās parāda, ka viņam vajag laiku un atbalstu.

Kā pastāstīt bērnam

• Ja iespējams, runājiet abi kopā. Tā bērns redz, ka viņa dēļ vecāki joprojām ir komanda.
• Vienkārši, patiesi un atbilstoši vecumam. „Mēs vairs nedzīvosim kopā. Mēs abi tevi mīlam, un tas nemainīsies.” Detaļas par pieaugušo attiecībām bērnam nav jāzina.
• Skaidri pasaki, ka tā nav viņa vaina. Un atkārto to vairākas reizes, arī tad, ja šķiet, ka bērns to jau zina.
• Pastāsti, kas mainīsies un kas paliks. Kur bērns dzīvos, kad satiks otru vecāku, kas notiks ar skolu, draugiem, mājdzīvnieku. Konkrētība mazina trauksmi.
• Atstāj vietu jautājumiem. Tie var nākt arī pēc vairākām dienām vai nedēļām. „Tu vari man jautāt jebkurā laikā.”

Ko darīt ikdienā

• Saglabā ierasto ritmu. Ēdienreizes, gulētiešana, pulciņi: pazīstamas lietas dod drošību.
• Neturi bērnu pa vidu. Nelūdz viņam nodot ziņas otram vecākam, neizjautā par otra vecāka dzīvi un nerunā par viņu slikti bērna klātbūtnē.
• Ļauj mīlēt abus. Bērnam nav jāizvēlas. Ja viņš priecājas par laiku pie otra vecāka, tā ir laba ziņa.
• Pieņem jūtas. „Tu dusmojies, ka tagad ir divas mājas. Tas ir saprotami.” Nav jāsteidzas skumjas „salabot”.
• Parūpējies arī par sevi. Bērns jūtas drošāk, ja arī viņa vecākiem ir atbalsts: draugi, tuvinieki vai speciālists.

Kad vērsties pie psihologa

Ja bērna skumjas, trauksme vai dusmas ilgstoši nemazinās, ja viņam kļūst grūti skolā vai ar draugiem vai ja viņš sāk izvairīties no tikšanās ar kādu no vecākiem, ir vērts konsultēties ar speciālistu. Psihologs var palīdzēt bērnam izteikt jūtas (arī caur spēli, piemēram, smilšu spēles terapijā) un vecākiem atrast kopīgu valodu bērna labā.

Raksts ir informatīvs un neaizstāj individuālu speciālista konsultāciju.