Pirmās nedēļas bērnudārzā vai skolā: kā palīdzēt bērnam pierast

Jauns bērnudārzs, pirmā klase, jauna skola: bērnam tas nozīmē jaunus cilvēkus, jaunus noteikumus un jaunu dienas ritmu. Asaras pie durvīm, nogurums un īgnums vakarā pirmajās nedēļās ir bieža un saprotama reakcija. Ar dažiem vienkāršiem soļiem vari palīdzēt bērnam justies drošāk.

Kas pirmajās nedēļās ir normāli

Pierašana prasa laiku, un katram bērnam tā noris citādi. Bieži var novērot:

• asaras atvadoties, kas drīz pēc vecāka aiziešanas norimst;
• liels nogurums, īgnums vai dusmu uzliesmojumi vakarā, jo bērns visu dienu ir centies un mājās emocijas izlaužas;
• īslaicīga atgriešanās pie „mazuļa” uzvedības, piemēram, grūtības aizmigt vai vēlme būt rokās;
• bērns maz stāsta par dienu vai atbild „nezinu”.

Pētījumi rāda, ka jaunā vide bērnam var būt saspringta arī tad, ja ārēji viņš šķiet mierīgs. Tāpēc pirmās nedēļas labāk plānot mierīgākas, ar mazāk papildu nodarbību un vairāk atpūtas.

Kā sagatavot bērnu

• Runā par to laikus, mierīgi un konkrēti. Kas tur būs, kā sauc audzinātāju vai skolotāju, kas notiks pēc pusdienām. Var palīdzēt arī grāmatas par bērnudārzu vai skolu.
• Ja iespējams, apskatiet vietu kopā. Pastaiga gar ēku vai rotaļlaukums brīvdienā padara jauno vietu pazīstamāku.
• Sāc pakāpeniski. Bērnudārzā, ja iespējams, sāc ar īsākām dienām un pirmajās reizēs paliec kopā ar bērnu.
• Pielāgojiet ritmu laikus. Pāris nedēļas iepriekš pierodiet pie jaunā celšanās un gulētiešanas laika.

Atvadas no rīta

• Īsas un katru reizi vienādas. Apskāviens, kopīga frāze vai „slepenais” rokasspiediens. Rituāls dod drošību.
• Neaizej nemanot. Lai gan tā šķiet vieglāk, bērns var sākt uztraukties, ka tu jebkurā brīdī vari pazust. Atvadies un aizej.
• Pasaki, kad atnāksi, bērnam saprotamā veidā. Nevis „četros”, bet „pēc launaga”.
• Tavs miers palīdz bērnam. Bērni ļoti jūt vecāku noskaņojumu. Ja pats uztraucies, tas ir normāli, tikai mēģini pie durvīm to nerādīt.
• Kaut kas no mājām. Maza mīļmantiņa vai ģimenes foto kabatā mazākam bērnam var dot drošību.

Pēc dienas mājās

Nesteidzies ar jautājumiem. Vispirms ēdiens, apskāviens un atpūta. Vēlāk palīdz konkrēti jautājumi: „Ar ko tu šodien spēlējies?”, „Kas bija smieklīgākais?” Ja vakarā nāk asaras vai dusmas, tas bieži nozīmē, ka bērns tieši pie tevis jūtas pietiekami droši, lai tās parādītu.

Sadarbojies ar audzinātāju vai skolotāju

Pajautā, kā bērnam iet dienas laikā: vai viņš ēd, spēlējas, ar ko sadraudzējas. Pastāsti, kas bērnam palīdz nomierināties. Vienota, mierīga pieeja mājās un iestādē palīdz bērnam pierast ātrāk.

Kad vērsties pie speciālista

Adaptācija parasti ilgst dažas nedēļas, dažkārt arī ilgāk. Ja grūtības nemazinās vai pastiprinās (bērns katru rītu ļoti pārdzīvo, bieži sūdzas par galvassāpēm vai vēdersāpēm, slikti guļ, atsakās runāt vai spēlēties ar citiem), ir vērts konsultēties ar speciālistu. Ja sūdzības ir ķermeniskas, vispirms parādi bērnu ārstam. Psihologs palīdzēs saprast, kas bērnam traucē justies droši, un kā viņam palīdzēt.

Raksts ir informatīvs un neaizstāj individuālu speciālista konsultāciju.