Raksti vecākiem | Bērnu psihologs Liepājā

Raksti vecākiem

Smilšu spēles terapija bērniem

Smilšu spēles terapija – simbolu valoda bērna emocionālajai pasaulei

Smilšu spēles terapija, kuras pamatus lika psihoterapeite Dora Kalfa, balstās uz ideju, ka bērni visdziļāk izpaužas caur simboliem, nevis vārdiem...

Šī metode piedāvā bērnam iespēju izveidot simboliskas ainas smilšu kastē ar figūrām, atspoguļojot "iekšējo pasauli". Terapija īpaši piemērota trauksmes, uzvedības un emocionālo pārdzīvojumu gadījumos.

Kalfa uzsvēra, ka terapeita uzdevums nav virzīt bērnu, bet radīt drošu, pieņemošu telpu. Mūsdienu pētnieki apliecina, ka smilšu terapija veicina emocionālo līdzsvaru un pašvērtējuma stiprināšanu.

Ko var darīt vecāki? Atļaut bērnam mājās brīvi spēlēties, bez vērtēšanas, netraucējot vai nekritizējot bērna izvēli.

Literatūra:
  • Freedle, L. R. (2022). Sandplay therapy: An evidence-based treatment.
  • Stanescu, D. F. (2021). How do adults experience sandplay therapy?
  • Homeyer, L., & Sweeney, D. S. (2017). Sandtray therapy.
  • Pearson, M., & Wilson, H. (2009). Using expressive arts…
UDHS bērns kustībā

Kā labāk saprast bērnu ar UDHS?

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) ir neiroattīstības traucējums, kas ietekmē spēju koncentrēties, kontrolēt impulsus un saglabāt mieru...

Šie bērni nereti tiek pārprasti – viņiem nepieciešama strukturēta vide, regulāras aktivitātes un emocionāls atbalsts, nevis stingrība un sodīšana.

Efektīvākā pieeja ietver pozitīvu uzvedības vadību, vizuālās norādes, skaidras robežas un izpratni par bērna vajadzībām. Psihologs var palīdzēt gan diagnostikā, gan personalizēta atbalsta plāna izveidē.

Ko var darīt vecāki? Ieviesiet ikdienas rutīnu, izmantojiet uzslavas un mierīgu toni. Iesaistiet bērnu fiziskās aktivitātēs un izvēlieties sadarbību, nevis konfrontāciju.

Literatūra:
  • Barkley, R. A. (2020). Taking Charge of ADHD (4th ed.). Guilford Press.
  • Chronis-Tuscano, A., et al. (2019). Evidence-based interventions for children with ADHD. Journal of Clinical Child Psychology, 48(4), 607–620.
  • Hinshaw, S. P., & Scheffler, R. M. (2014). The ADHD Explosion. Oxford University Press.
  • American Psychological Association. (2024). ADHD. https://www.apa.org/topics/adhd
Mācīšanās grūtības

Mācīšanās grūtības un psiholoģiskā izpēte – kā saprast un atbalstīt?

Ja bērns pūlas, bet rezultāti joprojām ir vāji, iespējams, iemesls ir mācīšanās traucējumi...

Psiholoģiskā izpēte palīdz noskaidrot šos cēloņus un saprast bērna stiprās un vājās puses. Izmantojot intelekta, uzmanības un mācību sasniegumu testus (piemēram, kognitīvo spēju un emocionālās sfēras), iespējams izstrādāt precīzāku atbalsta plānu gan skolā, gan mājās.

Agrīna izvērtēšana būtiski uzlabo bērna mācību pieredzi un pašvērtējumu.

Ko var darīt vecāki? Novērtējiet bērna centību, ne tikai rezultātus. Veidojiet pozitīvu attieksmi pret mācīšanos – rotaļas, spēles un radoši uzdevumi ir lieliski mācību instrumenti. Pēc nepieciešamības konsultējieties ar psihologu.

Literatūra:
  • Flanagan, D. P., & Alfonso, V. C. (2022). Essentials of WISC-V Assessment (2nd ed.). Wiley.
  • Fletcher, J. M., et al. (2019). Learning Disabilities (2nd ed.). Guilford Press.
  • Mather, N., & Wendling, B. J. (2021). Essentials of Dyslexia Assessment (2nd ed.). Wiley.
  • National Center for Learning Disabilities. (2024). https://www.ncld.org
Selektīvais mutisms – kluss bērns

Kad bērns nerunā: selektīvais mutisms un pacietīgs atbalsts

Selektīvais mutisms nav spīts – tas ir trauksmes traucējums. Bērns var runāt mājās, bet klusē skolā vai citās vidēs...

Šāds uzvedības modelis var signalizēt par lielu stresu, kuru bērns nespēj pārvarēt, lai runātu. Efektīva palīdzība balstās uz drošas vides veidošanu, sadarbību starp ģimeni, skolu un psihologu, kā arī pakāpenisku komunikācijas veicināšanu bez piespiešanas.

Ko var darīt vecāki? Neizdariet spiedienu runāt. Izmantojiet neverbālo komunikāciju, simboliskas spēles, rotaļas ar lellēm, kopīgus rituālus, zīmēšanu un klātbūtni bez nosacījumiem.

Literatūra:
  • Shipon-Blum, E. (2020). Understanding Selective Mutism. SMG Press.
  • Viana, A. G., et al. (2023). Selective mutism: Diagnostic issues and treatment. Behavior Modification, 47(1), 3–28.
  • Cohan, S. L., et al. (2021). Psychosocial interventions for SM. JCPP, 62(4), 407–417.
  • American Speech-Language-Hearing Association. (2022). https://www.asha.org
Kontakti – Mārtiņš Iltners